Turaidas baznīca ir vecākā tipiskā lauku amatnieku celtā koka baznīca, kas saglabājusies savā vietā Vidzemē.
Tā celta 1750. gadā. Būvējuši vietējie amatnieki, tādēļ sākotnēji baznīcai nav bijis zvanu tornis. Zvans ticis iekarināts stabos blakus baznīcai. Pie baznīcas atradusies kristīto lībiešu kapsēta, kura zināma jau no 13. gadsimta. 18.gs. otrajā pusē aizliedza apbedīt mirušos tiešā baznīcu tuvumā, kapsēta pamazām izzuda.
Turaidas muzejrezevāts baznīcā ir iekārtojis ekspozīciju “Turaidas baznīcas un draudzes vēsture”. Ekspozīcija atspoguļo Turaidas baznīcas un draudzes vēsturi no 1750. gada līdz mūsdienām. Tā stāsta par Turaidas baznīcas būvvēsturi, evaņģēliski luteriskās draudzes darbību, mācītāju devumu izglītībā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, kā arī kristīgo tradīciju nozīmi novada ļaužu dzīvē. Ekspozīcijā aplūkojami Turaidas muzejrezervāta krājuma priekšmeti – seni būvmateriāli, pastkartes, fotogrāfijas, dokumenti, Turaidas mācītāju sarakstītās un tulkotās grāmatas. Eksponāti iegūti Turaidas baznīcas arheoloģiskajā izpētē, tematiskajās ekspedīcijās un saņemti kā vietējo iedzīvotāju dāvinājumi muzejam.
Jaunā ekspozīcija saskanīgi iekļaujas atjaunotā dievnama interjerā, kurā īpašas vērtības ir kancele un altāris, kas saglabājušies no baznīcas pirmsākumiem. Altāri rotā 17. gadsimta beigu – 18. gadsimta sākuma nezināma autora altārglezna “Golgāta”, kas ir izcils sava laika mākslas darbs.
Turaidas baznīcas ekspozīcijā ir aplūkojama 17. gadsimtā izdota Bībele – Biblia, Das ist die gantze H. Schrifft, Altes und Neues Testaments Teutsch Doctor Martin Luthers … Nürnberg:Endter, (1686 – 1700).
Bībele iesieta ozolkoka dēlīšu vākos, kuri apvilkti ar ādu un greznoti ar bronzas apkalumiem stūros. Tai ir iespaidīgi izmēri – gandrīz pusmetru (47 cm) augsta, 30 cm plata un 13 cm bieza. Grāmata aizvērtā veidā tiek nostiprināta ar bronzas slēdžiem. Šī Bībele ir tā saucamā Veimāras vai kūrfirstu Bībele. Tas ir M. Lutera Bībeles tulkojums vācu valodā ar komentāriem, kas izdots pēc Veimāras – Saksijas kūrfirsta Ernesta I (1601 – 1675) rīkojuma. Bībeles komentēšanai tika pieaicināti Jēnas universitātes profesori J. Gerhards, S. Glassija un vēlāk arī J.M. Dillhers. Komentāri ievietoti iekavās tūlīt pēc Bībeles pantiem.
Veimāras Bībeles grāmatas ievadīja vara gravīras uz atsevišķām lapām un tām bija pievienotas arī 11 lapas ar Veimāras – Saksijas kūrfirstu portretiem, kādēļ tās arī sauca par kūrfirstu Bībelēm.
Pirmizdevums iznāca 1641. gadā Nirnbergā Endtera izdevniecībā. Laikā līdz 1768. gadam tam sekoja 13 atkārtoti izdevumi. Tos tāpat iespieda Endtera (vēlāk viņa mantinieku) izdevniecība Nirnbergā. Ilustrācijas ikreiz tika pārņemtas no pirmizdevuma, bet no jauna pārgravētas.
Turaidas muzejrezervāta krājuma galvenā glabātāja Līga Kreišmane informēja, ka Bībele muzejā nonāca ļoti sliktā stāvoklī – stipri bojātiem vākiem, trūka titullapas, sākuma un beigu, kā arī daudzu gravīru. Šo iemeslu dēļ Bībeli precīzi datēt bija ļoti grūti un datējums balstīts uz paginācijas datu salīdzinājumu un Bībeli ilustrējušo mākslinieku un gravieru darbības laiku. Visticamāk, ka Turaidas muzejā esošā Bībele ir 1686. vai 1692., vai 1700. gada izdevums.
Bībele ekspozīcijā izvietota pēc restaurācijas, kuru veica restauratore – vecmeistare Ārija Ubarste. Restaurācijas gaitā tika veikta grāmatas vāku un iesējuma restaurācija, plīsumu un materiālu zudumu likvidācija lapām un apkalumu atjaunošana.