Viens no apstākļiem, kas liek ticēt, ka ukraiņi būs uzvarētāji Putina uzspiestajā un netaisnīgajā karā ir tas, ka liela daļa no Ukrainas karavīriem ir ticīgi cilvēki. Kāds no viņiem, pārrinājot Dieva nozīmi šajā karā, teica – es pateicos Dievam, ka es neesmu krievs, un krievs var būt pateicīgs, ka es neesmu Dievs. Spēcīga ticīga cilvēka atziņa. Taču te mēs nonākam pie mūžsenā jautājuma – man ir labas ziņas un sliktas ziņas, kuras Tu gribi dzirdēt pa priekšu? Pravieša Jeremijas grāmatas 29.nodaļas sākot ar 11.pantu teksts satur tikai labas ziņas. Taču vienu pantu iepriekš ir sliktā ziņa – šis apsolījums neattiecas uz tā laika klausītājiem. Dieva solījums piepildīsies to pēcnācējiem. Arī Poncijam Pilātam bija jāpieņem lēmums. Arī tur bija labās un sliktās ziņas. Kad kāds Dieva vēstījums ielaužās mūsu dzīvēs nav tik viegli zināt vai tās ir labās vai sliktās ziņas. Kad rodas šāds jautājums, tad mums ir jālūdz Dievam, lai noskaidrotu Dieva plānu un mūsu lomu tajā. Ja arī nesaņemam tūlīt skaidru atbildi, tad uzticēsim Visuvarenajam gan šo jautājumu gan arī atbildi. Ja mēs mākam no sirds lūgt – Tavs prāts lai notiek, tad atbilde būs agri vai vālu un ziņas būs vienīgi labās.